otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

....

Jā, diezgan stilīga bilde man šajā nedēļas nogalē sanāca. Pašai patīk. vispār tagad tāds traks laiks. Eksāmeni, jānodod izrāde, treniņi.. vēl pie tram laiks ir vnk superīgs un gribās pa pludmali un volejbolu uzspēlēt. Nu loģiski. Vakar arī - nobastoju teātri un aizbraucuuz Allažiem volejbolu paspēlēt. Tur tāds foršs laukums, smiltis, baigi forši bija. Vienā komandā ar Pavīti. Nu džeks ir diezgan ļoooti apvēlies :D un vēl nodzinis matus un ... bet vienalga, kad redzu viņu kaut kas tajā sirdī tomēr sāk sisties straujāk. vakar arī tieši domāju par šito, ka man tomēr traki patīk tie ta kā skarbie džeki. Pēdējā laikā daudz atpūšos kopā ar Dāvi un Jāni, it īpaši ar Dāvi. Vakar arī bijām ar riteņiem braukāties. un, jā, Dāvis ir ļoti, ļoti jauks un vispār foršs džeks. Stils viņam ir forš un tā, bet nez, nu škets :D Man tomēr vajag džeku ar muskuļiem. Ja agrāk e stā neuzskatīju, tad tagad (respektīvi dzīvojot kopā ar saviem kačakiem -Andri, Kobi, kriksi, Mārtiņu un Kasparu) esmu pie tā tik ļoti pieradusi un uztveru to kā pilnīgi normālu. Vispār jau mani puiši mani ir izlutinājuši. Kopā viņi ir kā viens ideāls džeks. Baigi forši bija pagās4dien. Andris mani diezgan ļoti nokaitināja ar savu futbolu, tāpēc szvanīju Robertu un Mārtiņu - aizbraucām uz Matiņu bumbu uzspēlēt. Pēc tam sazvanījāmies ar Kriksi un Kasparu, ar viņeim un Robertu aizbraucām uz Allažiem skatīties hardcore futbolu. Tā forši bija, izsmējāmies. Pēc tam vēl pie Tomiņa visi četri aizbraucām, tur arī baigi jauki bija. Jā, Tomiņš un Vilis man arī patīk! Tā bija ļoti forša 4diena.

piektdiena, 2008. gada 9. maijs

Atmiņām

Viena no manām visu laiku mīļākajām bildēm. Mani mīļie džeki. super!
Šodien skolā ūdrīte jutās sūdīgi (kā viņa pati mums paziņoja) un tad nu mēs darījām tā, ka uz lapas katrs par katru klasesbiedru kaut ko uzraksta, aizloka un padod tālāk. Man tas likās dikti mīlīgi, tāpēc nolēmu pierakstīt, lai nepazūd:
(Andris) - Tev ir superīgs draugs :)*
(Lāsma) - ļoti aktīva, patīk iesaistīties visur... ātri aizsvilstas :)
(Laikam Daņilova) - aktīva radoša
(Laikam Poševa) - Radoša personība, centīga un apzinīga! Vnk kompānijā ar puišiem! :)
Indra - Novēlu visu to labāko!
Anete - jauka, ar raksturiņu, atvērta superīga :)
Ieva - Yo! Paldies par to, ka esi SUPER - DUPER (mcc*) cilvēks - ideāla aktrise un saprotoša:D Pāna labirints! YO! IESKĀTIES JĀLAIŽ :D
Kristaps - Paldies, ka palīdzēji manam draugam (Andrim) nokļūt līdz 12. klasei. Bez tevis viņš nevarētu.
Mārtiņš - Gudrākā literatūrā un latv. val. un lielākais atbalsts Andrim dzīvē. Gudrā galva.
Meldra - Tu esi saprotoša un interesanta. "dziļa"
(laikam Puikevics) - vī, vī, vī...!!!
Rudzītis - Drošības pēc arī pakārt
Laurīc - Who is the man?!! ;D
Reinis - ļoti literāri
Inga - Gudra meitene, labi fotogrāfē ^_^
Dace - Leldīte ir foršā, gudrā! :)
Artūrs - Saglabā savu pozitīvismu.
Janka - ļoti aktīvs un sabiedrisks cilvēks. Draudzīga. Klases dvēsele. Lai veicas!
Kaspi4 - Leldīte vienmēr smaidīga, nu gluži kā saulīte .... :) Pozitīvisma galngals .... :)
Kobe - leldīt, novēlu tev visu to labāko, lai viss izdodas un sapņi piepildās, un Andris klausa! :*
man šitais viss šķiet tik mīlīgi. Un pēc tās stundas ēdnīcā arī ar Kriksi runājām, ka pēdējajā zvanā obligāti vajadzēs sataisīt daudz, daudz bildes. Un ... nu ir jau man tā klase diezgan mīļa tomēr, lai kā mani lielākā daļa tracinātu šad un tad. Vidusskola vispār ir super! Tikai žēl, ka nekas daudz nav palicis.

ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs

Maijs


Superīga bilde, ne? Ta kā mans Skotiņš. Dikti jauka. Emocija smuka.
Njā, reti sanāk kaut ko uzrakstīt. Bet dažreiz ļoti prasās. Tā ka'agrāk ik dienu rakstīju dienasgrāmatu, tā tagad gribās piekrakstīt šo to, tā teikt - atmiņām. Mūsdienās jau arī neviens normāls cilvēks brīvprātīgi ar roku neraksta, tā kā... Īstenībā šis stāsts būs par diezgan glupu mīlestību. Jā, joprojām esmu kopā ar Andri. Nu jau gandrīz divarpus gadu un es patiešām emsu laimīga un mīlu savu muļķīti, bet ir kāds bet. Es nezinu kā, bet es patiešām esmu iemīlējusies Elvijā. Jocīgākais ir tas, ka es viņu pat tā īsti nepazīstu un esmu satikusi tikai pāris reizes. Bet jau pirmajā reizē, kad viņu satiku (Pampes 18. dz d) es ta kā... nu ta kā no pirmā acu skatiena. Man tā ir bijis tikai ar pāris puišiem. Un tie puiši bija Dārznieks, kurš reāli bija mana pirmā mīlestība un plus minus nopietnais draugs. Man šķita nereāli būt kopā ar viņu, bet acīmredzot arī viņš bija manī ieskatījies. Otrs tāds bija Andris - pagāja pusgads un mēs bijām kopā. Iemīlējos es viņā jau tajā 1. septembrī, kad sākām kopā mācīties. Vēl viens tāds bija Pavītis, ar kuru .... nu jā. Pavīts. Bet arī tas man likās nereāli, bet re, ka dzīvē viss ir iespējams, lai cik nereāli tas šķistu. Un tagad ir Elvijs. Otro reizi es ar viņu tikos rudenī man šķiet, kad pie Andra Rīgas dzīvoklī ar Ropažniekiem iedzērām. Elvijs atbrauca, it kā pat tā neko. No Vecrīgas braucu ar viņu kopā mašīnā, sēdēju blakus. Runājāmies. Viņš ir vnk fantastisks! Lai gan nemaz viņu nepazīstu, bet viņā saskatu sava vīrieša ideālu. Jā, arī viņam ir draudzene, bet nezinu, man ir sajūta/pārliecība, ka mēs kaut kad un kaut kādā veidā, bet būsim kopā. Nuja. Un tad es viņu satiku Ropažu žetonvakarā. Jau kad pie ieejas satiku viņu, sirds sāka sisties straujāk. Viņš mani tik ļoti iespaido, man visa apkārtne sagriežas, kad ieraugu viņu un....tas ir tik jocīgi! Nu lūk, visu izlaidumu no viņa nevarēju acis novērst. Pēc tam vakarā pirtī tā un šitā. Otrajā stāvā bija viena telpa ar lielu gultu tās vidū, ūdenspīpi pie gultas malas un playstation. Labi, tas gan man šķita mazliet jocīgi - savā žetonvakarā spēlēt playstation, bet nu jā. Un tur, gultā, arī Elvijs. No sākuma gāju vnk papīpēt pīpi, tā un tā, Elvijs man saka: "nu kā iet? ko nesveicinies?" un tā nu mēs tur gultā kopā sēdējām un runājāmies. Patiesi jauki. Un viņš izksatījās tik fantastiski! Tumši zilā krweklā ar melnu vestīti, tumšajiem matiem un elegantajām brillītēm. Sapazinos ar viņ brālēnu un ... tas bija superīgi! Turklāt, kad braucu prom, biju aizgājusi pie viņa atvadīties. Saku, ka braukšu prom un tā... un viņš man uz atvadām noskūpstīja roku. Tas bija tik ... viduslaiciski fantastiski romantiski! Tādas lietas meitenēm vienmēs paliek prātā. Tas bija jauki. Šodien arī, redzu, ka Elvijs ir skatījies manu profilu draugos, un ta kā tāda maza skuķīte priecājos. Faktiski jau ne par ko. Bet vienalga patīkami. Patīkami apzināties, ka viņš par mani kaut mazliet, bet iedomā. Īstenībā es izklausos tik ļoti bērnišķīgi, bet laiakm jau tā iemīlēšanās liek tā uzvesties. Tāda naiva, bet ļoti pārliecinoša doma manī - būsim kopā. noteikti būsim.
Atceroties Ropažu žetonvakaru, pāris vārdos var pārskriet pāri manam žetonvakaram. Tas bija viens superīgs pasākusm. Pirmkārt, uzvedums bija patiešām izdevies un vakara daļa arī bija super! Viss galvenokārt notika mūsējajā 12. c klasē, ar Ceskes plašu atskaņošanu, tostiem un NOOORMĀLI! Valdīja kopības sajūta un likās, ka nekas labāks nevar būt. Jā, varbūt nedaudz šai sajūtai piepalīdzēja alkahols, bet bija forši. Tas par ko gribu rakstīt ir Tomiņš. Jā, tas pats Tomiņš, kurš man patika pamatskolā un ar kuru īstenībā bija diezgan jautri. Nu lūk, tā nu viss notikās, dejas, alkahols un visas citas lietas. Mēs (es ar saviem mīļajiem džekiem) stāvam pie aktu zāles, tur pie tiem lielajiem logiem. Un jau pēc brīža ar Tomiņu esam deju zālē un dejojam. Viņš ir jau pāraudzis mani un lieto skaistas smaržas. Patīkami viņam tā pieglausties. Dejojam mūsu pamatskolas izlaiduma dziesmu - Prāta Vētra "Tu izvēlējies palikt". Abi esam iedzēruši, ik pa brīdim stutējam viens otru, bet viss ir skaisti! Runājamies, dažas no sarunām jau pieņem diezgan izaicinošu un pat mazliet perversu raksturu, bet šķiet, ka visam tieši tā ir jābūt. Mazliet palaižām rokas, bet tikai mazliet. Tā teikt - normas robežās. Ir jauki. Nolemjam aiziet "kaut kur". Tomiņš mani paķer pie rokas un mēs ejam uz 3. stāvu. No sākuma uz manu klasi, mmmm.... Ceske iedzer Tekilu, pasaka mums, ka neies pēc tam uz Kaķi, jo viņam ir nākamajā dienā jāpsniedz lekcijas. Sēžu Tomam klēpī, labi, dodamies tālāk. Ieejam Viņa klasē, tur pat netālu - Bērziņas kabinetā. Šo to iekožam, runas tādas interesantas... par to, ka vajadzētu atrast kādu klusāku stūrīti un pavadīt laiku pienācīgi divatā. Tomēr nolemjam iet padejot, atkal esmu pie Tomiņ rokas un ejam dejot. Pēc tam arī Kaķī dejojam un viens no otra nekur tālu neizklīstam. Īstenībā kopā ar viņu bija tik sasodīti jauki! Patiešām - dikti jauki. Un tad es sapratu, ka īstenībā Tomiņš man vienmēr ir paticis. Ai, man ar tiem puišiem. Dažreiz nesaprotu, ka'tik ilgi esmu varējusi būt kopā ar Andri. Kalses džeki nesaprot, kāpēc esmu kopā ar Andri :D bet mīlu jau to savu sauļuku. Viņš ir tik jauks un īstenībā ir patiešām spēcīgs pieradusm, jo pavadam ik dienu kopā. Faktiski dzīvojam kopā. Tāpēc arī es domāju, ka augstskola būs beigas mūsu attiecībām, jo viņš būs Rīgā, bet es - Valmierā. Es pat nezinu... nu kā būs tā būs.